Pārdodu auto - tikko no vācijas, pie stūres brauca tikai sievas māte un tikai pa taisnu asfaltētu posmu. Pasažieriem vienmēr obligāti bija jāvelk bahilas, lai iekāptu autiņā. Uz automazgātuvi auto tika vests pēc katra brauciena. Apkopes autiņam veica peugeot autocentra īpašnieks.
Bet ja nopietni, es brīnos, kā šis auto vēl kustās uz priekšu, jo nobraukums ir 346 317 km.
Braucot virs 90 km/h jocīgi vibrē stūre, servisā teica, ka riepas varētu būt pie vainas. Viens no priekšējiem xenon lukturiem nedeg, servisā teica, ka kaut kas ar elektroniku. Durvis un sāns pamatīgi saskrāpēts - sievas vaina, gribēju viņu iesūdzēt tiesā, bet sapratu, ka nav vērts, jo es tik un tā sedzu visus viņas izdevumus. Lai vai kā, tāpēc es parasti nemazgāju autiņu no ārpuses, lai neredz skrāpi. No iekšpuses es arī autiņu bieži netīru, jo man ir divi bērni. Viņi jūtās neomulīgi tīrās mašīnās.
Kad brauc tālāku gabalu no aizmugures ik palaikam parādās un pazūd kaut kāda skaņa, tā kā tāda svilpoņa, bet gultnis tas nav. Servisā man teica, ka tie varētu būt bremzēšanas kluči pie vainas.
Par plusiem. Hmm. Par plusiem, ko lai pasaka par plusiem. Jābūt taču vismaz vienam plusam. Aa zinu, garīgā mācība māca neuzkrāt bagātību, tad nu lūk, šis autiņš būs labs veids, kā neuzkrāt bagātību, jo ik palaikam tajā vajadzēs ieguldīt naudu.
Pēdējo divu gadu laikā tika nomainīta motora siksna, motoram divas sprauslas, visi četri gultņi, lodbalsti, kaut kas tika darīts ar piekari (nezinu kas, bet man par to bija jāmaksā). Mainīja arī bremzēšanas diskus un klučus. Eļļa un filtri mainīti laicīgi.
Ja kāds šo auto gribēs nopirkt, es būšu izbrīnīts.
Cena nieka 3000 eur. Noformējiet līzingu uz pieciem gadiem un procentos varēsiet samaksāt vēl tik pat daudz.